Pils suvenīru veikaliņš piedāvā iegādāties grāmatas, kas saistītas ar Stāmerienas pili, tās piedāvājumu, stāmerieniešiem un romantismu:
Ilze Lecinska, Džoakino Lanca Tomazi
Vienā likteņdejā savijušies mūži
Vai neizlēmīgais Džuzepe būtu uzrakstījis savu vienīgo romānu, ja nebūtu Aleksandras noteiktības? Iespējams, ka nē. “Trīcošā dvēsele” — tā savu meitu, psihoanalītiķi, raksturoja Itālijas karaliskā dziedātāja Alise Barbi, kuras muzikālais sniegums un personība spēja sajūsmināt Johannesu Brāmsu. Vai romānu pēc autora nāves publicētu, ja par to nebūtu parūpējušies atraitne un abu adoptētais dēls Džoakīno? Visticamāk, ka nē… Tad mums visiem trūktu iemīļotā intelektuālā bestsellera, kuram ir īpaša vieta Latvijas kultūras vēsturē, kā arī aizraujošās Viskonti filmas, par kuru jūsmo kinomīļi visā pasaulē! Mīlestība spēj visu. Pat neiespējamo.
Pirms 88 gadiem satikās dižciltīgas itāliešu dzimtas atvase — rakstnieks Džuzepe Tomazi di Lampedūza ar Vidzemes ietekmīgākās muižnieku dzimtas baronesi Aleksandru fon Volfu un Stāmerienas gleznainā apkārtne sniedza pasaulslavenā romāna “Gepards” autora iztēlei tik nepieciešamā miera, klusuma un apceres iespēju. No Sicīlijas klinšainās un Vidzemes mežiem apaugušās ainavas skatītā epizode atklāj notikumiem un pārdzīvojumiem bagātu laikmetu. Viens no tā sākuma punktiem ir “mākslinieka Jozefa Tomasi” un “mājsaimnieces Aleksandras Wolff” izraksts no laulību reģistra par Latvijas pareizticīgo Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā Rīgā 1932. gada 24. augustā noslēgtām laulībām. Baznīcas virsmācītāja Aleksandra Makedonska drosme savienot ar svētajām laulības saitēm divus intelekta un gara aristokrātus ir ne vien sekmējusi abu dzīvesbiedru talanta uzplaukumu, bet arī ierakstījusi mājīgo, klasicisma formās celto Rīgas koka baznīciņu, līdzīgi kā romantisko Stāmerienas pili, gan tūrisma, gan pasaules literatūras vēstures kartē.
Ojārs Spārītis,
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents,
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors
___________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Jānis Poruks
Dziedi jel!
Gulbenes novadā šūpulis ir kārts vairākiem izciliem mūsu tautiešiem. Viens no tiem ir Druvienā dzimušais un augušais rakstnieks un dzejnieks Jānis Poruks (1871–1911). Viņš ir sava ceļa gājējs, kurš ir atstājis dziļu nospiedumu kā latviešu literatūrā, tā druvēniešu dvēselēs, jo rakstnieka un dzejnieka darbos atspoguļojas Druvienā un tās apkārtnē rastie prototipi.
Viņa darbi turpina dzīvot no paaudzes paaudzē. Ikviens no mums ir līdzpārdzīvojis prozaiķa atpazīstamākajiem darbiem — “Pērļu zvejnieks”, “Kauja pie Knipskas”, “Kukažiņa” — un, reizi no reizes, tos pārlasot, gūt arvien jaunas atziņas un dzīves patiesības.
___________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Ieva Bērziņa
Tirzas "Doktorāta" stāsts