Aleksandra Alise fon Volfa
(vācu: Alexandra (Alexandrine) Alice Marie Baronesse von Wolff, itāļu: Alessandra Tomasi di Lampedusa, 1894—1982) bija vācbaltiešu psihoanalītiķe, kas bija precējusies ar itāļu rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampedūzu. 1946. gadā viņa psihoanalīzē ieviesa jēdzienu "personības robežtraucējumi", 1950. gadā attīstīja teoriju par agresīvo narcisismu.
Dzimusi 1894. gada 13. novembrī Nicā Stāmerienas muižnieka un Krievijas impērijas ķeizara galminieka Borisa fon Volfa (1850—1917) un viņa sievas itāļu dziedātājas Alises Barbi (1858—1948) ģimenē. Bērnību pavadīja Pēterburgā, 1918. gadā apprecējās ar baņķieri Andreju Pilāru fon Pilhavu (1891—1960). Studēja Berlīnes Psihoanalīzes institūtā, 1927. gadā pārcēlās uz dzīvi Londonā pie mātes, kur iepazinās ar itāliešu diplomātu Džuzepi Tomazi di Lampedūzu.1927. un 1931. gadā Džuzepe Tomazi apciemoja Aleksandru Alisi fon Volfu Stāmerienas muižā. 1932. gadā viņa izšķīrās no sava pirmā vīra, kurš turpināja uzturēt Volfu muižas pili Stāmerienā.
1932. gada 24. augustā viņi salaulājās Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā. Viņi pārcēlās uz Palermo, kur Aleksandra sāka strādāt par psihoanalītiķi, taču pēc konflikta ar vīramāti viņa 1933. gadā atgriezās Latvijā. Vācbaltiešu izceļošanas laikā viņa aizceļoja no Latvijas, bet Latvijas vācu okupācijas laikā atgriezās, lai 1942. gada decembrī aizceļotu uz Romu, kur strādāja par psihoanalītiķi un 1946. gadā kļuva par Società Psicoanalitica Italiana locekli, vēlāk par prezidenti (1955—1959). Kopš 1949. gada kopā ar vīru dzīvoja Palermo, kopš 1955. gada darbojās izdevuma Rivista di Psicoanalisi redakcijā. Mirusi 1982. gada 22. jūnijā Palermo. Aleksandra Alise fon Volfa
| Džuzepe Tomazi di Lampedūza
Dons Džuzepe Marija Fabricio Salvatore Stefāno Vitorio Tomazi, Lampedūzas princis, Palmas hercogs, Montekjāro barons, Torretas barons (itāļu: Don Giuseppe Maria Fabrizio Salvatore Stefano Vittorio Tomasi, Principe di Lampedusa, Duca di Palma, Barone di Montechiaro, Barone di Torretta, dzimis 1896. gada 23. decembrī, miris 1957. gada 23. jūlijā) bija itāļu augstmanis, literatūrzinātnieks un rakstnieks. Pazīstams kā romāna "Gepards" autors. Vairākkārt uzturējies Latvijā. Dzimis 1896. gada 23. decembrī Palermo Džulio Marijas Tomazi un viņa sievas Beatričes Mastrodžovanni Taskas Filandžeri ģimenē. Tomazi bija viena no ietekmīgākajām Sicīlijas aristokrātu dzimtām. Bērnību pavadīja savas vecāsmātes muižā Santa Margherita Bélice pie Palermo. 1914. gadā pabeidza Garibaldi liceju Palermo un imatrikulējās Romas universitātes tieslietu fakultātē, tomēr studijas neuzsāka sakarā ar iesaukšanu armijā Pirmā pasaules kara dēļ. Kā artilērists piedalījās karadarbībā Balkānos, 1917. gadā krita Austroungārijas armijas gūstā, 1918. gadā izbēga un atgriezās dzimtenē. Studēja Dženovas universitātē, kuru nepabeidza. 1925. gadā iestājās darbā Itālijas vēstniecībā Londonā, kur iepazinās ar vācbaltiešu psihoanalītiķi Aleksandru Alisi fon Volfu, kuras tēva barona Borisa fon Volfa atraitne bija apprecējusies ar viņa tēvoci Pjetro Tomazi. 1926. un 1927. gadā publicēja literatūrkritiskus rakstus. 1927. un 1931. gadā Džuzepe Tomazi apciemoja Aleksandru Alisi fon Volfu Stāmerienas muižā, bet 1932. gada 24. augustā viņi salaulājās Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā. 1933. gadā viņa jaunā sieva atgriezās Latvijā, bet Džuzepe Tomazi pārvarā dzīvoja savas mātes namā Palazzo Lampedusa Palermo. 1934. gadā pēc tēva nāves viņš mantoja Lampedūzas prinča titulu. 1954. gadā uzrakstīja romānu Il Gattopardo, bet nespēja atrast izdevēju. 1956. gadā viņš adoptēja muzikologu Džoakīno Lancu (Gioacchino Lanza). Miris 1957. gada 23. jūlijā Romā, apglabāts Palermo kapsētā Cimitero dei Cappuccini. Pēc Lampedūzas nāves 1958. gadā iznāca romāns "Gepards", kas drīz vien ieguva pasaules slavu. 1963. gadā itāļu režisors Lukīno Viskonti uzņēma filmu "Gepards". |