1918. gadā sociologs Makss Vēbers konstatēja, ka apgaismību piedzīvojusī Rietumu pasaule ir atsvabinājusies no kosmoloģiskiem mītiem, baznīcas sociālā un politiskā nozīme ir mazinājusies, sabiedrība ir kļuvusi sekulāra – to ir aizstājusi empīrisko zinātņu skaidrotvara, sabiedrība ir sevi “atbūrusi”. Vienlaikus Vēbera slavenajā frāzē ietilpst zināma nožēla, pasaule vairs nav apburoša.